EEZ KLIPS piedalās Latvijas Universitātes 74. Zinātniskajā konferencē

Kategorija: 5.aktivitāte

 

 

EEZ KLIPS pārstāvji piedalījās Latvijas Universitātes (LU) 74.zinātniskajā konferencē ar mutiskām prezentācijām. Konference norisinājās LU telpās laika posmā no 2016. gada 25.janvāra līdz 18. martam. Tā sadalīta vairākās sekcijās un EEZ KLIPS pārstāvji piedalījās sekcijas sēdē "Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība", kas norisinājās 1.februārī jaunajā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1, 108. telpā.

 

Konferences programmu skatīt šeit.

 

GARKRASTA SEDIMENTU TRANSPORTA FIZIKĀLĀ IETEKME UZ BALTIJAS JŪRAS PIEKRASTES RIFU BIOTOPIEM
Aigars LAVRINOVIČS1*, Maija VIŠKA1, Sandra SPRUKTA1, Juris AIGARS1
1Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Voleru iela 4, Rīga
*This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.


Globālā klimata pārmaiņu pētījumi liecina, ka aizvadītā gadsimta gaitā ir palielinājusies vidējā gaisa temperatūra. Šīs izmaiņas ir atstājušas būtisku ietekmi uz klimatu arī Baltijas jūras reģionā, mainot ūdens temperatūras un ledus režīmu. Latvijas teritorijas Baltijas jūras piekrastē ledus seguma veidošanās ziemas sezonā nosaka viļņu radītās ietekmes pakāpi uz piekrastes rifu biotopiem. Temperatūras palielināšanās ziemā kavē ledus segas veidošanos, tādejādi viļņu radītā
sedimentu transporta abrazīvās un optiskās ietekmes rezultātā veicinot zemūdens biotopu daudzveidības un funkcionalitātes degradēšanu.
Lai novērtētu sedimentu transporta apjomu un tālāko ietekmi uz piekrastes rifu biotopiem, veikta viļņu rādītās enerģijas telpiskās izplatības modelēšana, izmantojot starptautiski aprobētu viļņu modeli WAM. Ģenerētie viļņu dati pielietoti tālākai sedimentu transporta modelēšanai, izmantojot CERC metodi, kas iepriekš veiksmīgi pielietota Kuršu kāpas reģionam.
Garkrasta sedimentu transporta fizikālās ietekmes izvērtēšanai uz piekrastes rifu biotopiem apskatīti tādi fizikālie parametri, kā viļņu augstums, viļņu ietekmes dziļums un garkrasta sedimentu transporta intensitāte. Rezultāti liecina, ka minēto parametru intensitāte pieaug virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, vienlaicīgi uzrādot arī lokālas atšķirības. Jūras piekrastes fizikālo procesu parametriem tika identificēti trīs ietekmes līmeņi, kuri ģeogrāfiski veido ietekmes gradientu ar
viszemāko ietekmi Nidas - Bernātu rajonā un visaugstāko Jūrkalnes - Ventspils rajonā.
Iegūtie viļņu fizikālās ietekmes parametru dati izmantoti tālākai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas funkcionalitātes izmaiņu novērtēšanai pētījuma poligonos Papē – Bernātos, Ziemupē un Jūrkalnē.
Darbs veikts EEZ granta „Klimata izmaiņu ietekme uz bioloģisko daudzveidību Baltijas jūras piekrastes rifos (KLIPS)” granta Nr. 2/EEZLV02/14/GS/022) ietvaros.

 

BENTISKO BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS INDIKATORU IZSTRĀDE FIZIKĀLĀS
IETEKMES NOVĒRTĒŠANAI
Madara ALBERTE 1*, Juris AIGARS 1, Aigars LAVRINOVIČS 1
1 Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Voleru iela 4, Rīga
* This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.


Pēdējo simts gadu laikā Baltijas jūras reģionā globālā klimata izmaiņu kontekstā ir konstatētas izmaiņas vidējās gaisa temperatūras režīmā un arī ledus režīmā. Latvijas situācijai raksturīgā piekrastes ledus lauku veidošanās vai neveidošanās atkarībā no ziemas gaisa temperatūrām rada situāciju, ka, pat neizmainoties vēju stiprumam un virzienam, būtiski pieaug viļņu negatīvā ietekme uz zemūdens biotopiem. Šīs ietekmes rezultātā samazinās šo biotopu bioloģiskā daudzveidība un biotopu spēja nodrošināt to funkcijas.
Darba mērķis bija sasaistīt klimata izmaiņu pastiprinātās fizikālās slodzes ar piekrastes bentisko biotopu bioloģisko daudzveidību un uzsākt fizikālās ietekmes indikatoru izstrādi Latvijas atklātajai piekrastei. Vispirms tika izvērtēta esošo, Baltijas jūrā un citos reģionos izmantoto bentisko bioloģiskās daudzveidības indikatoru piemērotība Latvijas piekrastei. No 21 parametra tika atlasīti seši projektā testējami parametri: akumulētais daudzgadīgo makroaļģu pārklājums, smilšu toleranto makroaļģu sugu proporcija, dzīvotņu daudzveidības indekss, funkcionālā daudzveidība, sugu daudzveidība un mīksto grunšu sugu proporcija cietās grunts makrobentosa paraugā. Lauka darbi tika veikti 2015. gada augustā Jūrmalciema un Akmensraga piekrastēs, veicot vizuālu bentisko biotopu novērtēšanu un ievācot cietās grunts makrobentosa paraugus. Papildus tika izmantoti sugu un grunts tipu pārklājumu dati no LHEI zemūdens video datu bāzes (2006-2013). Rezultāti rāda, ka Latvijas piekrastē fizikālās ietekmes novērtēšanai potenciāli izmantojami bentiskie bioloģiskās daudzveidības indikatori ir akumulētais daudzgadīgo makroaļģu pārklājums, funkcionālā daudzveidība (rs=0,52; p<0,05) un sugu daudzveidība (rs=0,59; p<0,01).
Darbs veikts EEZ granta „Klimata izmaiņu ietekme uz bioloģisko daudzveidību Baltijas jūras piekrastes rifos (KLIPS)” (granta Nr. 2/EEZLV02/14/GS/022) ietvaros.

Prezentācijas:

  1. LU konference 2016 Lavrinovics
  2. LU Konference 2016_Alberte