Izvērtēti esošie bioloģiskās daudzveidības indikatori

 

 

Granta 4.aktivitātes ietvaros ņemot vērā tādus aspektus kā bioloģisko daudzveidību raksturojošo sugu klātbūtne, jutīgums, tolerance u.c., attiecībā pret ārējā spiediena izmaiņām tika izvērtēti esošie un izstrādes stadijā esošie bioloģiskās daudzveidības indikatori un to piemērotība, lai raksturotu fizikālo ietekmi uz bentiskiem biotopiem.  Tie, kuri tika atzīti par piemērotiem, pārbaudīja ar 3.aktivitātes ietvaros veikto lauka darbu laikā ievāktajiem bentosa paraugiem.  Tika izvērtēta nepieciešamība izvēlētos bioloģiskāas daudzveidības indikatorus  papildus modificēt, kas arī tika darīts, izveidojot 3 jaunas bioloģiskās daudzveidības indikatoru faktu lapas (skatīt šeit). Izmantojot atlasītos indikatorus, tiks izstrādāta piekrastes bioloģisko daudzveidību raksturojoša karte GIS formā (lai saņemtu vairāk informācijas par karti sazināties ar Ievu Putnu-Nīmani Latvijas Hidroekoloģijas institūtā, rakstot e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.).

 

 

 

 

 

 

 

Projektā analizēto bentisko bioloģiskās daudzveidības indikatoru izvērtējums:

 

Indikators

Spiediens

Apraksts

Reference

Vērtējums

Akumulētais daudzgadīgo makroaļģu pārklājums

Eitrofikācija, kuģošana, dažādas fizikālās ietekmes

Indikators atspoguļo daudzgadīgo makroaļģu sabiedrības kvantitāti, netieši liecinot arī par saistīto bezmugurkaulnieku sugu bioloģisko daudzveidību. Indikators kvantificē bioloģisko daudzveidību uz piekrastes cietajām gruntīm, izmantojams līdztekus vaskulāro makrofītu indikatoram mīkstajām gruntīm.

 

Daly & Mathieson, 1977; Airoldi, 2003;

MARMONI 2014; Bučas, 2009; Renaud et al. 1996, 1997

Testējams projektā

 

Akumulētais vaskulāro makrofītu pārklājums

 

Eitrofikācija, dažādas fizikālās ietekmes

 

Indikators atspoguļo vaskulāro makrofītu sabiedrības kvantitāti, netieši liecinot arī par saistīto bezmugurkaulnieku sugu bioloģisko daudzveidību. Indikators kvantificē bioloģisko daudzveidību uz piekrastes mīkstajām gruntīm, izmantojams līdztekus daudzgadīgo makroaļģu indikatoram cietajām gruntīm. Vaskulāro makrofītu pļavas ir dzīvotne daudzām citām sugām un gan dzīvnieku daudzums, gan to sugu skaits ir augstāki, ja vaskulārie augi ir klātesoši.

 

MARMONI, 2014

 

Nav attiecināms uz projekta teritoriju, pielietojams viļņu mazāk ietekmētās piekrastes zonās ar mīksto substrātu, kur veidojas vaskulāro augu sabiedrības

Izskaloto makrofītu indekss (BMI)

 

Eitrofikācija, dažādas fizikālās ietekmes

 

Indikatora vērtība balstās uz makrofītu izskalojumu struktūru - vērtīgo sugu biomasas porporciju un pavedienaļģu sugu skaita proporciju. Pamatā ir uzskats, ka Fucus, Furcellaria, Zostera un hāras ir vērtīgās sugas, kas veido veselīgas sabiedrības un ka eitrofikācijas ietekmē kopējais sugu skaits sabiedrībā samazinās, bet pavedienaļģu sugu skaits pieaug. Zemākas indikatora vērtības liecina par labāku bioloģiskās daudzveidības stāvokli.

 

MARMONI, 2014

 

Nav izmantojams - izskalojumus grūti attiecināt uz konkrētu, nelielu piekrastes teritoriju, kā tas nepieciešams šajā projektā, tie liecina par plašāka apgabala stāvokli

Makroaļģu sabiedrības struktūras indikators (MCS)

 

Eitrofikācija, dažādas fizikālās ietekmes

Indikatora vērtība balstās uz trīs dažādu makrofītu funkcionālo un strukturālo grupu pārklājumu datiem. Zema indikatora vērtība norāda uz pavedienaļģu dominanci (attiecīgi lielāku eitrofikācijas ietekmi), augsta - uz strukturāli daudzveidīgu, veselīgāku sabiedrību. Makrofītu sabiedrība netieši liecina arī par makrofaunas sabiedrības stāvokli.

 

MARMONI, 2014

 

Atsevišķi netiek testēts projektā, jo indikators daļēji sasaucas ar testēšanai izvēlēto indikatoru "Smilšu toleranto makroaļģu sugu proporcija"

Dzīvotņu daudzveidības indekss

 

Dažādas fizikālās ietekmes, eitrofikācija

Indekss kvantificē dažādu dzīvotņu skaitu konkrētā apgabalā. Pamatojas uz to, ka bentisko dzīvotņu daudzveidība ir viens no bioloģiskās daudzveidības aspektiem - liela dzīvotņu daudzveidība veicina sugu un ekosistēmas procesu daudzveidību.

MARMONI, 2014

 

Testējams projektā

 

Jūras gultnes ekspluatācijas indekss

 

Bagarēšana, materiāla novietošana un izņemšana, tralēšana, zemūdens konstrukciju celtniecība u.c. antropogēna fizikālā ietekme

Indekss kvantificē jūras gultnes platību, ko ietekmē tieša fizikāla antropogēnā darbība: apbēršana, zemūdens konstrukciju būvniecība un uzturēšana, abrāzija (t.sk. tralēšana), materiāla izņemšana (t.sk. bagarēšana). Indikatorā iekļauj informāciju par antropogēno fizikālo darbību veidiem un ģeogrāfiskajām vietām un jūras gultnes substrāta tipiem. Novērtēšanai tiek izmantota GIS slāņu analīze. Indeksa gala vērtība konkrētam apgabalam ir vidējā proporcija tieši ietekmētajai platībai visos substrātu tipos.

MARMONI, 2014

 

Nav izmantojams projekta mērķiem, jo mēra pašu fizikālo ietekmi (spiediena indikators), nevis bioloģiskās daudzveidības atbildi uz spiedienu.

Spektrālā neviendabīgu-maindekss

 

Eitrofikācija, piesārņojums, tralēšana u.c.

Tiek kvantificēts attālās izpētes attēla spektrālais neviendabīgums, kas liecina par bioloģisko daudzveidību. Indekss pozitīvi korelē ar bentisko bioloģisko daudzveidību piekrastē.

MARMONI, 2014

 

Metožu specifikas dēļ nav izmantojams šajā projektā

Mīksto sedimentu dzīvotnes stāvoklis - RPD pieeja

 

Eitrofikācija, piesārņojums, fizikālās ietekmes

 

Labs mīksto sedimentu dzīvotnes stāvoklis nodrošina optimālu bentiskās sabiedrības attīstību, un viens no galvenajiem šādu dzīvotni raksturojošajiem parametriem ir skābekļa koncentrācija. Indikatorā tiek izmantots redox dziļums (RPD), kas ir dziļums, kurā oksidēšanās procesus aizvieto reducēšanās procesi. RPD dziļums liecina par mīksto sedimentu dzīvotnes stāvokli, kā arī apraksta bentiskās sabiedrības sukcesijas stadiju un funkcionalitāti.

Nilsson & Rosenberg 1997; MARMONI, 2014

 

Nav izmantojams, pielietojams tikai mīkstām gruntīm

 

Macoma balthica populācijas struktūra

 

Eitrofikācija, piesārņojums, dažādas fizikālās ietekmes

 

Tiek skatīta dominējošās ilgi dzīvojošās gliemenes M. balthica izmēru sadalījumu struktūra populācijā attiecībā pret dabisko/vēlamo struktūru. Indikators liecina par sugas vairošanās un izdzīvošanas sekmēm, tādējādi liecinot par populācijas kopējo stāvokli. Visu attīstības stadiju esamība populācijā liecina, ka nav nopietnu traucējumu un populācija ir labā stāvoklī, kamēr jaunāko attīstības stadiju vai kādas pieaugušo vecuma grupas trūkums norāda uz traucējumiem.

MARMONI, 2014; Leppakoski, 1975

 

Nav izmantojams, pielietojams tikai mīkstām gruntīm

 

Cladophora glomerata augšanas ātrums

 

Eitrofikācija

 

Indikators apraksta C. glomerata daudzumu vērtēšanās vienībā. Pavedienveida zaļaļģe C. glomerata ir izplatītākā aļģe seklākajos ūdeņos, un tās izplatība saistīta ar barības vielu pieejamību ūdenī, ģeogrāfisko atrašanās vietu, viļņu ietekmi, jūras gultnes struktūru. Indikators balstās uz laboratorijas eksperimentos konstatētiem aļģes augšanas rādītājiem dažādu biogēnu koncentrācijās. Indikators apraksta īstermiņa (1-6 nedēļas) tiešo cilvēka darbības ietekmi.

 

MARMONI, 2014

 

Nav izmantojams, indikators vairāk piemērots eitrofikācijas, ne fizikālās ietekmes testēšanai un attiecas uz ierobežotu dziļuma intervālu.

Sabiedrības neviendabī-gums (CH)

 

Eitrofikācija, kuģošana, tralēšana, piesārņojums, klimata izmaiņas u.c.

 

Indekss analizē sabiedrības neviendabīgumu ainavas mērogā, t.i., beta daudzveidību. Tiek kvantificēta makroaļģu un bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību mainība dažādos telpiskajos mērogos. Paraugu pāru starpā tiek aprēķināta nevienlīdzība ar Bray-Curtis koeficientu, un, rēķinot gala indeksu, tiek ņemti vērā ģeogrāfiskie attālumi starp pētījuma vietām. Rezultātā indekss liecina par bentisko sabiedrību izplatības telpisko sadrumstalotību, kur lielākas indeksa vērtības liecina par atšķirīgākām un mazāk mainīgām (t.i., potenciāli mazāk ietekmētām) sabiedrībām.

MARMONI, 2014; Kotta et al., 2013

 

Nav izmantojams, indikators galvenokārt atspoguļo eitrofikācijas ietekmi

 

Makrozoobentosa sabiedrības indekss (ZKI)

 

Eitrofikācija, kuģošana, tralēšana, piesārņojums

 

Makrofaunas sugas tiek iedalītas trīs dažādās grupās atkarībā no jutīguma pret dažādiem stresiem (īpaši eitrofikāciju) un indekss tiek rēķināts, ņemot vērā katras grupas biomasas īpatsvaru, kā arī sugu skaitu stacijā, kas tiek skatīts saistībā ar sāļuma gradientu. Indekss vislabāk funkcionē 5 km telpiskajā mērogā. Augstāka indeksa vērtība liecina par veselīgāku sabiedrību.

MARMONI, 2014

 

Nav izmantojams, pielietojams tikai mīkstām gruntīm

 

Niedru joslas apjoms - NDVI pieeja, izmantojot augstas izšķirtspējas satelīta attēlus

 

Eitrofikācija, zemes izmantojuma veids, atmosfēras piesārņojums, klimata izmaiņas

Indikators izsaka piekrastes niedru joslas apjomu, balstoties uz attālās izpētes datiem  un ekspozīcijas-dziļuma datiem. Indikators ir normalizētās diferences veģetācijas indeksa (NDVI) un ekspozīcijas-dziļuma datu kombinācija, tas parāda optimālo niedru izplatības areālu. Niedrēm raksturīga ātra izplešanās, liela to biomasa var palielināt gaismas maz prasīgo, pret eitrofikāciju toleranto sugu proporciju un samazināt gaismas prasīgo, pret eitrofikāciju jutīgo sugu proporciju.

MARMONI, 2014

 

Nav attiecināms uz projekta teritoriju

 

Atsevišķu daudzgadīgo makroaļģu sugu izplatības maksimālais dziļums (F. vesiculosus, F. lumbricalis u.c.)

Eitrofikācija

 

Indikatora pamatā ir koncepts, ka palielinātas biogēnu slodzes ietekmē pastiprināti savairojas fitoplanktons, kā rezultātā samazinās gaismas iespiešanās dziļums un attiecīgi samazinās daudzgadīgo makroaļģu augšanas dziļums. Indikators balstās uz konkrētajā reģionā nozīmīgākās biotopu-veidojošās sugas izplatību. 

LHEI, 2014; Torn et al., 2006; Torn & Martin, 2012

Nav izmantojams, neatspoguļo fizikālo, t.sk., viļņu darbības, ietekmi

Makroveģetācijas izplatības maksimālais dziļums

 

Eitrofikācija

 

Indikatora pamatā ir koncepts, ka palielinātas biogēnu slodzes ietekmē pastiprināti savairojas fitoplanktons, kā rezultātā samazinās gaismas iespiešanās dziļums un attiecīgi samazinās makroveģetācijas augšanas dziļums.

 

LHEI, 2014; Torn & Martin, 2012

 

Nav izmantojams, neatspoguļo fizikālo, t.sk., viļņu darbības, ietekmi

 

Viengadīgo un daudzgadīgo makroaļģu attiecība

 

Eitrofikācija, piesārņojums, tralēšana, abrāzija, bagarēšana u.c. fizikālās ietekmes

 

Indikatora pamatā ir koncepts, ka palielinātas biogēnu slodzes, fizikālās ietekmes vai cita stresa rezultātā pieaug viengadīgo oportunistisko sugu biomasa, bet samazinās daudzgadīgo sugu biomasa. Oportunistiskās sugas spēj ātrāk pielāgoties vides apstākļu maiņai un pirmās atjaunot savu biomasu pēc kādiem traucējumiem, kā arī to smalkā, bieži - pavedienveida struktūra ļauj tām efektīvāk uzņemt ūdenī izšķīdušās barības vielas. Šāda viengadīgo makroaļģu pastiprināta savairošanās nomāc daudzgadīgo aļģu attīstību, tās noēnojot vai izkonkurējot par vietu.

Torn & Martin, 2011

 

Atsevišķi netiek testēts projektā, jo indikators daļēji sasaucas ar testēšanai izvēlēto indikatoru "Smilšu toleranto makroaļģu sugu proporcija"

 

Makrobentosa sugu daudzveidība

 

Eitrofikācija, kuģošana, tralēšana, piesārņojums,sedimentācija

 

Indikators balstās uz konceptu, ka, pieaugot kāda traucējuma ietekmei, samazinās sugu daudzveidība, kas saistīts ar jutīgo sugu attīstības kavēšanu un dažu tolerantu, telpu monopolizējošu sugu dominanci. Relatīvi viegli mērāms indikators, īpaši sugām nabadzīgajā Baltijas jūrā. Kopējais sugu skaits kā tiešs bioloģiskās daudzveidības atspoguļotājs tiek izmantots tradicionālajos bioloģiskās daudzveidības novērtējumos.

Devinny & Volse, 1978; Daly & Mathieson, 1977; Saiz-Salinas & Urdangarin, 1994; Engledow & Bolton, 1994; Airoldi et al., 1995

Testējams projektā

 

Funkcionālo iezīmju skaits (Funkcionālā daudzveidība)

 

Eitrofikācija, kuģošana, tralēšana, piesārņojums u.c.

 

Funkcionālā daudzveidība ir sugu bioloģisko iezīmju (organismu izmērs, ķermeņa forma, novietojums attiecībā pret substrātu, barošanās veids, kustīgums, vairošanās veids u.c.) daudzveidība ekosistēmā. Lielāka funkcionālā daudzveidība nodrošina vairāk ekosistēmas pakalpojumu. Dzīvotnes fizikālie apstākļi un to mainība nosaka bentiskās sabiedrības struktūru. Tādējādi organismu bioloģiskās iezīmes un to daudzveidība sniedz informāciju par to, kā šie organismi atbild uz stresu, un tādā veidā liecina par vides stāvokli. Funkcionālās daudzveidības mērīšanai tiek izmantotas dažādas metodes: bioloģisko iezīmju analīze jeb BTA, relatīvā taksonu sastāva analīze, trofisko grupu analīze, RAO kvadrātiskās entropijas koeficients u.c.

Kotta et al., 2013; Aarnio et al., 2010; Bremner et al., 2003; Jones & Frid, 2009; Cooper et al., 2008; MARMONI, 2013

 

Testējams projektā

 

BQI indekss

 

Eitrofikācija, piesārņojums, tralēšana u.c. fizikāli traucējumi

 

Dažāda veida traucējumi rada sukcesionālas izmaiņas bentosa sabiedrībā - pieaugot traucējuma apjomam, bentisko sugu daudzveidība, skaits un biomasa kopumā samazinās. BQI indekss raksturo makrofaunas sabiedrības stāvokli, izmantojot jutīgo/toleranto sugu attiecību (katrai makrofaunas sugai ir piešķirta tolerances vērtība), indivīdu skaitu, taksonomisko sastāvu. Augstāka indeksa vērtība liecina par labāku bentiskās sabiedrības stāvokli , t.i., jutīgo sugu dominanci sabiedrībā.

Pearson & Rosenberg, 1978; Rosenberg  et al., 2003; Renaud et al. 1996, 1997

 

Nav izmantojams, pielietojams tikai mīkstām gruntīm

 

Smilšu toleranto makroaļģu sugu proporcija

 

Dažādas fizikālās ietekmes

Nav konstatēta šī parametra izmantošana oficiāla indikatora statusā, taču dažādu pētījumu rezultāti liecina par šī parametra potenciālu atbilstību tieši fizikālo ietekmju, kā apbēršana un abrāzija, indikatoram. (Aprakstu skat. zemāk.)

Daly & Mathieson, 1977; Airoldi, 2003

Testējams projektā

 

Mīksto grunšu sugu proporcija cietās grunts makrobentosa paraugā

Dažādas fizikālās ietekmes

Nav konstatēta šī parametra izmantošana oficiāla indikatora statusā, taču dažādu pētījumu rezultāti liecina par šī parametra potenciālu atbilstību tieši fizikālo ietekmju, kā apbēršana un abrāzija, indikatoram. (Aprakstu skat. zemāk.)

Bertness, 1984; Gibbons, 1988; Tsuchiya & Nishira, 1985; D'Antonio, 1986; Airoldi & Virgilio, 1998

Testējams projektā

 

Izmantotās literatūras saraksts:

Airoldi L., Rindi F., Cinelli F., 1995. Structure, seasonal dynamics and reproductive phenology of a filamentous turf assemblage on a sediment influenced, rocky subtidal shore. Botanica Marina, 38: 227–237.

Airoldi L., Virgilio M., 1998. Responses of turf-forming algae to spatial variations in the deposition of sediments. Marine Ecology Progress Series, 165: 271–282.

Airoldi L., 2003. The effects of sedimentation on rocky coast assemblages. Oceanography and Marine Biology: an Annual Review, 41: 161-236.

Bertness M.D., 1984. Habitat and community modification by an introduced herbivorous snail. Ecology, 65: 370–381.

Bremner J., Rogers S.I., Frid C.L.J., 2003. Assessing functional diversity in marine benthic ecosystems: a comparison of approaches. Marine Ecology Progress Series, 254: 11-25.

Bučas M., Daunys D., Olenin S., 2007. Overgrowth patterns of the red algae Furcellaria lumbricalis at an exposed Baltic Sea coast: the results of a remote underwater video data analysis. Estuarine, Coastal and Shelf Science, 75: 308-316.

Cooper et al., 2008. Assessment of ecosystem function following marine aggregate dredging. CEFAS, project report, 31 pp.

Daly M.A., Mathieson A.C., 1977. The effects of sand movement on intertidal seaweeds and selected invertebrates at Bound Rock, New Hampshire, USA. Marine Biology, 43: 45–55.

D’Antonio C.M., 1986. Role of sand in the domination of hard substrata by the intertidal alga Rhodomela larix. Marine Ecology Progress Series, 27: 263–275.

Devinny J.S., Volse L.A., 1978. Effects of sediments on the development of Macrocystis pyrifera gametophytes. Marine Biology, 48: 343–348.

Engledow H.R., Bolton J.J., 1994. Seaweed α-diversity within the lower eulittoral zone in Namibia: the effects of wave action, sand inundation, mussels and limpets. Botanica Marina, 37: 267–276.

Eriksson B.K., Johansson G., 2005. Effects of sedimentation on macroalgae: species-specific responses are related to reproductive traits. Community Ecology, 143: 438-448.

Gibbons M.J., 1988. The impact of sediment accumulations, relative habitat complexity and elevation on rocky shore meiofauna. Journal of Experimental Marine Biology and Ecology, 122: 225-241.

Jones D., Frid C.L.J., 2009. Altering intertidal sediment topography: effects on biodiversity and ecosystem functioning. Marine Ecology, 30: 83-96.

Kersen P., Orav-Kotta H., Kotta J., Kukk H., 2009. Effect of abiotic environment on the distribution of the attached and drifting red algae Furcellaria lumbricalis in the Estonian coastal sea. – Estonian Journal of Ecology, 58 (4): 245-258.

Kotta J., Orav-Kotta H., Parnoja M., 2013. Role of physical water properties and environmental disturbances on the diversity of coastal macrophyte and invertebrate communities in a brackish water ecosystem. WIT Transactions on Ecology and the Environment, 169: 77-88.

Leppakoski E., 1975. Assessment of degree of pollution on the basis of macrozoobenthos in marine and brackish-water environments. Acta Academiae Aboensis, Ser.B, 35(2), 90 p.

Leps J., de Bello F., Lavorel S., Berman S. (2006): Quantifying and interpreting functional diversity of natural communities: practical considerations matter. Preslia 78: 481-501.

LHEI, 2014. Latvijas piekrastes un pārejas ūdeņu (Baltijas jūras) bioloģisko kvalitātes elementu (fitoplanktona, makrofītu, bentosa bezmugurkaulnieku faunas, zivju) klašu robežu izstrāde (ES Ūdens Struktūrdirektīva 2000/60/EK). Projekta atskaite, 62 lpp.

MARMONI, 2013. Draft list of the new, innovative and cost-effective indicators for monitoring of biodiversity in the Baltic Sea. Project report, 225 p.

MARMONI, 2014. List of indicators for assessing the state of marine biodiversity in the Baltic Sea developed by the LIFE MARMONI project. Project report, 169 p.

Müller-Karulis B., Jermakovs V., Aigars J., 2007. The modelling of Furecellaria lumbricalis habitats along the Latvian coast. BALANCE Interim Report No.23, 25 pp.

Nilsson H.C., Rosenberg R., 1997. Benthic habitat quality assessment of an oxygen stressed fjord by surface and sediment profile images. Journal of Marine Systems, 11: 249-264.

Pearson T.H., Rosenberg R., 1978. Macrobenthic succession in relation to organic enrichment and pollution of the marine environment. Oceanogr. Mar. Biol. Annu. Rev., 16: 229-311.

Saiz-Salinas J.I., Urdangarin I.I., 1994. Response of sublittoral hard substrate invertebrates to estuarine sedimentation in the outer harbour of Bilbao (N. Spain). P.S.Z.N.I.: Marine Ecology, 15: 105-131.

Seifert, T., Tauber, F. & Kayser, B. 2001. A high resolution spherical grid topography of the Baltic Sea, 2nd edition. Baltic Sea Science Congress, Stockholm 25-29 November 2001, Poster 147.

Renaud P.E., Ambrose J.W.G., Riggs S.R., Syster D.A, 1996. Multi-level effects of severe storms on an offshore temperate reef system: benthic sediments, macroalgae, and implications for fisheries. P.S.Z.N.I.: Marine Ecology, 17: 383–398.

Renaud P.E., Riggs S.R., Ambrose J.W.G., Schmid K., Snyder S.W, 1997. Biological-geological interactions: storm effects on macroalgal communities mediated by sediment characteristics and distribution. Continental Shelf Research, 17: 37–56.

Rosenberg R., Nilsson H.C., Gremare A., Amouroux J.M., 2003. Effects of demersal trawling on marine sedimentary habitats analysed by sediment profile imagery. J. Exp. Mar. Biol. Ecol., 285-286: 465-477.

Torn K., Krause-Jensen D., Martin G., 2006. Present and past depth distribution of bladderwrack (Fucus vesiculosus) in the Baltic Sea. Aquatic Botany, 84: 53-62.

Tsuchiya M., Nishihira M., 1985. Islands of Mytilus as a habitat for small intertidal animals: effects of island size on community structure. Marine Ecology Progress Series, 25: 71–81.

Torn K., Martin G., 2012. Response of submerged aquatic vegetation to eutrophication-related environment descriptors in coastal waters of the NE Baltic Sea. Estonian Journal of Ecology, 61(2): 106-118.

Torn, K. and Martin, G. 2011. Assessment method  for the ecological status of Estonian coastal  waters based on submerged aquatic vegetation. In Sustainable Development and Planning (Brebbia, C. A. and Beriatos, E., ed s), pp. 443ñ452. WIT Press, United Kingdom.