Izvērtēta fizikālā ietekme uz bentisko biotopu bioloģisko daudzveidību
Granta 3.aktivitātes ietvaros, izmantojot informāciju, kas tika iegūta 1. un 2.aktivitātes ietvaros, tika izstrādāts granta aplūkotās teritorijas telpiskais fizikālās ietekmes gradients un izstrādāts fizikālās ietekmes indekss (fizikālās ietekmes gradienti un fizikālās ietekmes indeksa aprēķini apkopoti datu bāzē un sagatavoti GIS slānis). Fizikālās ietekmes indekss raksturo kopējo fizikālo ietekmi uz vienu laukuma vienību (kas granta ietvaros ir noteikta, kā 3x3 jūras jūdzes). Tas noteikts kā kopējā ietekme, balstīta uz 12 stundu vidējā un maksimālā viņu augstuma, viļņu ietekmes dziļuma un sedimentu transporta intensitātes vērtības.GIS slānis).
Fizikālās ietekmes indeksu veidojošo parametru vērtības ir noteiktas aptuveni 5.5 – 7 km platai piekrastes joslai. Šīs distances ietvaros dziļums pakāpeniski pieaug, un pārsniedz 10 metrus. Fizikālās ietekmes indeksa dziļuma dimensiju raksturo viļņu ietekmes dziļums, kura vērtības ikdienas viļņošanās apstākļos nepārsniedz 6.8 metrus, bet vētru laikā tas nav lielāks kā 11.5 metri. Tā rezultātā var secināt, ka fizikālā ietekme uz piekrastes biotopiem samazinās, pieaugot distancei no krasta līnijas. Fizikālās ietekmes indekss, izteikts šī brīža formā, nebūtu izmantojams mazākām teritorijām kā modeļa šūnas laukums. To nosaka izteikti fragmentārs jūras gultnes segums vienas modeļa šūnas laukuma ietvaros, un tajā var būt novērojami gan abrāzijas, gan apbēršanas procesi. Visbeidzot, fizikālas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtējumam vajadzētu balstīties detalizētākos bioloģiskās daudzveidības parametru novērojumos. Tas ļautu atbilstošāk novērtēt bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tā izmaiņas attiecībā pret fizikālo ietekmi.
Lai novērtētu bioloģiskās daudzveidību attiecībā pret ietekmes gradientu un nodrošinātu 4.aktivitātes ietvaros veikto bioloģiskās daudzveidības indikatoru pārbaudi, aktivitātes ietvaros zinātnieki devās lauka darbos, kuros veikti gan zemūdens biotopu videonovērojumi, gan ievākti zemūdens biotopu paraugi ar profesionālu nirēju palīdzību (lauka darbos iegūtie dati apkopoti datu bāzē).
Videonovērošanas datu analīze un apstrāde ir veikta diviem projekta poligoniem: Papes – Bernātu poligonam un Ziemupes poligonam.
Rifu biotops Papes – Bernātu poligonā veido mozaīkveida struktūru, kas sākas ap 5 m dziļumu. Tikai atsevišķos gadījumos akmeņi ir sastopami seklāk par 5 m. Akmeņu procentuālais blīvums nav atkarīgs no dziļuma zonas, līdz ar to tālākā analīzē var izmantot visus datus no izvēlētās dziļuma zonas (5 - ~15 m). Līdzīgi kā Papes – Bernātu poligona gadījumā, arī Ziemupes poligonā rifu biotops veido mozaīkveida struktūru. Akmeņi lielākajā teritorijas daļā ir sastopami sākot ar apmēram 7 m dziļumu. Seklāk par 7 m akmeņi ir novērojami poligona dienvidu daļā, kas robežojas ar 1.līmeņa ietekmes zonu. Arī akmeņu blīvuma dziļuma sadalījums līdzīgi kā Papes – Bernātu poligonā neuzrāda identificējamu gradientu.
Līdzīgi kā vairākos iepriekš veiktajos pētījumos citās valstīs, arī pētījuma poligonos smilšu klātbūtne ietekmē uz akmeņiem augošos augus. Papes – Bernātu poligonā var skaidri identificēt lineāru sakarību starp akmeņu blīvumu un to pārklājošo aļģu blīvumu. Aļģu pārklājums var pārsniegt 100 % no virsmas laukuma, jo tā aug ne tikai uz akmeņu virsmas, bet arī uz akmeņu sāniem. Arī Ziemupes poligonā ir novērojama korelācija starp akmeņu un tos pāklājošo aļģu blīvumu. Tomēr jāatzīmē, ka novērotā korelācija nav lineāra, kā arī novērotais aļģu pārklājums pie tiem pašiem akmeņu blīvumiem ir zemāks Ziemupes poligonā kā Papes – Bernātu poligonā.
Šobrīd veikto analīžu rezultāti samērā skaidri parāda, ka pie relatīvi nelielām fizikālo parametru ietekmēm aļģu pārklājuma un substrāta korelācija ir lineāra. Tai pašā laikā, pieaugot ietekmei šī korelācija kļūst nelineāra.
Lai uzzinātu vairāk par izveidotajiem GIS slāņiem un sagatavotajām datu bāzēm, sazināties ar Ievu Putnu-Nīmani Latvijas Hidroekoloģijas institūtā, rakstot e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.).